Laiks, dzīve, kļūdas un laime. 

Dzīve nepārtraukti mainās. Cilvēki mainās. Laiks iet uz priekšu, jo tas nav apturams. Vienīgais , kas mums atliek ir būt laimīgiem tieši šajā brīdī, tvert katru mirkli, ko dzīve sniedz, jo dzīve mainās cilvēki mainās, viss mainās. Mani vienmēr ir interesējis jautājums- "Ja Tu varētu atgriezties pagātnē, ko tu mainītu?" Manuprāt, nevajag atgriezties pagātnē, skatīties uz atpakaļu, jo pagātne ir pagātne Lai tas paiek arī pagātnē. Neko tajā nevar mainīt, atliek tikai viens- pieņemt to un sadzīvot, jo nav jēgas uztrauktie spar lietām , kuras vairs nevari mainīt. Tu esi tas, kas Tu esi šodien, šajā brīdī. Jauna diena ir jauna iespēja dzīvot labāk, būt labbākam cilvēkam, domāt pozitīvāk. Protams, ka mums visiem ir dienas, kad sēžam un aizdomājamies , kā būtu, ja es toreiz nebūtu darījis tā vai kā būtu, ja es to un to būtu darījis citādāk. Galu galā, kas ir labāk? Kļūdīties , bet izdarīt vai tieši pretēji- neizdarīt un tad visu dzīvi par to nožēlot? Bet nožēlot tikai to, ka tajā brīdī neizdarīji to, ko gribēji izdarīt. Kļūdīties ir cilvēcīgi. No kļūdām mācās. Kļūdās visi, bet ne visi atdzīst savas kļūdas. Nevajag nekad kaunēties atdzīt, ka esi kļūdījies. No kļūdām veidojas dzīves pieredze, dzīves "bagāža". Kļūdas parāda, ka vismaz esi kaut ko darījis , kļūdas parāda, kāds vairs negribi būt vai kur vairak negribi atgriezties. Nekad nevajag baidīties kļūdas labot. Visi ir pelnījuši otro iespēju. Visi ir pelnījuši iespēju labot savas kļūdas Labot kļūdas vai nē - tas lai paliek katra paša ziņā, bet, manuprāt, ja Tevi moka nemiers par kādu izdarītu kļūdu, tad nead nav par vēlu to labot. Par vēlu būs tad, kad Tev uzbērs 3 saujas smilšu. Un, manuprāt, tas neattiecas tikai uz kļūdu labošanu, bet visu dzīvi kopumā. Ja Tev patīk tas, ko dari un tādā veidā jūties LAIMĪGS/A , tad , man liekas, ka tā arī varētu būt "dzīves atslēga", jo vienmēr būs kāds, kas nesapratīs, kāds , kas nosodis vai kāds, kas pārpratīs to, ko Tu dari. Galu galā dzīve ir katra paša rokās. Tā ir tava dzīve , Tu pats esi savas dvēseles kapteinis un savs likteņa lēmējs. Pati sev to bieži atgādinu, tāpēc man uz pleca ir tetovējums ar 2 rindiņām angļu valodā no populāras poēmas Invictus by William Ernest Henley : The Poetry Foundation 

Vajag mīlēt savu dzīvi un, ja vēl nemīli, tad darīt visu, lai justos laimīgs, apmierināts ar sevi, ar cilvēkiem sev apkārt. Diemžēl, mums katram ir dota tikai viena iespēja dzīvot un vajag dzīvot ar pilnu krūti! :))

Jauku vakaru/dienu/rītu visiem, kas lasa! 

pārdomas. :)

Tad, kad liekas, ka bez maz vai pēdējā stundiņa klāt, Tu saproti, ko dzīvē jau esi sasniedzis, ko gribi saniegt, ko nožēlo, par ko priecājies. Vakar sanāca pabūt ātrajos, mincis aizveda, jo uztraucās. Izrādās, ka nekas traks, bet tā jūtiņa, kad pamosties un dzirdi, kā spilvenā sitās Tava sirds... Drausmīgi. Kad iznācu ārā un pateicu, ka viss okey, tikai uz rentgenu jāiziet un Jāņa sejā redzot smaidu, redzot, ka acis mierīgas- neparakstāmi! Ka ir kāds, kurš  Tevi pieņem, atbalsta, mīl , par spīti visam. Ka ir kāds, kurš vienmēr iestājās par Tevi, ir līdzās, gatavs darīt visu, lai tikai Tev kļūtu labāk. Tāpēc, kamēr vēl nav par vēlu, novērtējies to, kas Jums JAU IR, nevis neatlaidīgi dzenaties pēc tā, kas nav, bet, ko gribas. Viss nāk ar laiku, dzīve sastāv no mazām lietiņām, nekad nebūs tā, ka viss būs un uzreiz. Lai kaut ko sasniegtu, panāktu, nopelnītu ir vajadzīgs smags darbs, rūpes. Un sev visu laiku atgādinu, ka galvenais ir smaidīt, nedomāt to sliktāko uzreiz!
PS. Atcerieties, ka , ja liekas, ka sliktāk vairs nevar, NOTEIKTI notiks kas tāds, kas visu padarīs vēl sliktāku. Tas tā, humoram. Jauku dienu visiem! :) Work hard and be positive and positive things will happen. ^^

ATJAUNOJU BLOGU! :)

Šodien it kā parasta diena, nekas interesants, galvā simtiem domu. Uzrakstīju vēstuli draudzenei un sapratu to, ka man ir draugi zelta vērtībā! Daudz nē, bet uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, īsti, lojāli, uzticami. Tas vismaz silda sirdi :)

Jo, kāda gan nozīme 10 neīstiem draugiem, ja to vietā 1 īsts, who will always be there for you, aizstāj visus tos desmit. 

Cilvēki mainās, laiks iet uz priekšu, visiem ir savas problēmas, pārējie "draugi" lēnām kļūst gandrīz vai par svešiniekiem vai tikai paziņām. Tā laikam dzīvē iekārtots, ka dari , ko gribi, bet vienmēr kāds Tevi nosodīs, nepieņems, smiesies par Tevi. Un tad, kad tiešām ir īstas problēmas, sarežģīts brīdis dzīvē, Tu SAPROTI, kuriem TIEŠĀM interesē un pārējiem tas ir tā- Ā, Tev tas un tas. Nu jā, traki.- , bet ĪSTI draugi raksta, lai turies, jautā, kā jūties, vai  viss kārtībā. Atcerieties, jo stiprāks raksturs, jo mazāk īstu draugu. Šodien Rūta uzrakstīja izcilu atziņu, kas iespiedās atmiņā- It's not YOUR job to like me, it's mine." 

make me come alive, c'moon & turn me on <3>